banner liberdade
InternasionálNOTÍSIA IMPORTANTE / HEADLINE NEWS

Reinu Unidu, Alemaña, Fransa husu sesarfogu imediatu iha Gaza

42
×

Reinu Unidu, Alemaña, Fransa husu sesarfogu imediatu iha Gaza

Share this article

Líder sira hala’o xamada emerjénsia ida iha Gaza iha loron-sesta.

INTERNASIONÁL, (LIBERDADETL.com)Reinu Unidu, Alemaña ho Fransa husu “sesarfogu imediatu” iha Gaza no “libertasaun inkondisionál hosi refén sira hotu”, hafoin nasaun tolu ne’e halo konvokatóriu emerjénsia hodi ko’alia kona-ba funu no krizi umanitáriu ne’ebé la’o daudaun.

“Katástrofe umanitáriu ne’ebé maka ita asisti iha Gaza tenki hotu agora. Nesesidade báziku liu hosi populasaun sivil, inklui asesu ba bee no ai-han, tenki hetan lahó atrazu ruma. Reten asisténsia umanitáriu esensiál ba populasaun sivil hanesan inaseitável”, afirma hosi nasaun sira iha komunikadu konjuntu.

Nasaun sira husu retirada hosi forsa (Israeli) israelita sira hosi Gaza no hasai lideransa Hamas nian hanesan “hakat prinsipál” ba solusaun ida hosi Estadu rua.

“Ami kontra maka’as esforsu hotu-hotu hodi impoin soberania israelita iha Territóriu Palestinianu Okupadu. Ameasa hosi aneksasaun, akordu no aktu hosi violénsia hosi kolonizadór hasoru palestinianu sira estraga perspetiva hosi solusaun ida ne’ebé negosiadu entre Estadu rua. Ami iha kompromisu hodi serbisu hamutuk ho ami nia parseiru internasionál iha Nasoins Unidas inklui dezenvolve planu espesífiku ida ba faze kredível no kredível tuirmai iha Gaza ne’ebé sei tau iha fatin governasaun tranzitóriu no arranju seguransa nian, no garante prestasaun hosi ajuda umanitáriu iha eskala”, hatete hosi nasaun sira.

Labarik palestinianu ida ne'ebé dezlokadu tuur iha bikan ida ho sopa lentil nian ne'ebé nia simu iha pontu distribuisaun ai-han nian iha Sidade Gaza iha norte Faixa Gaza nian iha loron 25 fulan-Jullu tinan 2025.Omar Al-qattaa/AFP via Getty Images
Labarik palestinianu ida ne’ebé dezlokadu tuur iha bikan ida ho sopa lentil nian ne’ebé nia simu iha pontu distribuisaun ai-han nian iha Sidade Gaza iha norte Faixa Gaza nian iha loron 25 fulan-Jullu tinan 2025.
Omar Al-qattaa/AFP via Getty Images

Hetan ajuda ba Gaza

Iha apelu ba asisténsia boot liu, Israel hatete ona katak sei koordena transporte ajuda nian ba Gaza hosi nasaun estranjeiru iha loron hirak tuirmai, konfirma hosi ofisiál seguransa israelita ida ba ABC News iha loron-sesta, antes xamada emerjénsia ne’ebé marka ona tanba kondisaun aat sira iha enklave.

To’o agora, Jordánia no Emiradus Árabes Unidus sei partisipa iha drops ajuda nian.

Tulun ajuda nian akontese dala barak ona iha Faixa Gaza nian dezde funu hahú, no iha okaziaun oioin hamosu ona mate no kanek (led to deaths and injuries), tuir Ministériu Saúde Gaza nian ne’ebé diriji hosi Hamas.

Komisáriu-Jerál UNRWA Philippe Lazzarini fó avizu katak airdrops maka “dalan ne’ebé karun liu no la efisiente liu atu fornese ajuda”, hodi bolu hanesan “distrasaun ba inasaun”.

Komité Internasionál Cruz Vermelha nian husu “asaun koletiva urjente hosi Estadu sira hodi hakotu sofrimentu ne’ebé maka’as iha Gaza”, hodi hatete katak ema sira “mate beibeik iha ostilidade no bainhira tenta hetan hahán”, iha komunikadu ida iha loron-sesta.

“Laiha deskulpa ba saida maka akontese iha Gaza. Eskala hosi sofrimentu umanu no hasai dignidade umana ultrapasa ona padraun aseitavel hotu-hotu – tantu legál no morál. Minutu ida-idak lahó sesarfogu fó risku ba ema sivíl nia moris. Nível sofrimentu ne’ebé inflika ba ema sivíl tanba funu ne’ebé hala’o ho indiskriminadu no privasaun estremu ba sobrevivénsia maka esensiál,” ICRC hatete iha komunikadu ida iha loron-sesta.

“Trajédia ne’e tenke hakotu agora – imediatamente no ho desizivu. Ezitasaun polítika hotu-hotu, tentativa hotu-hotu ba justifikasaun hosi horor sira ne’ebé maka komete iha vijilánsia internasionál nia okos sei julga ba nafatin hanesan fallansu koletivu ida hodi prezerva umanidade iha funu. Estadu sira tenki kaer metin sira nia obrigasaun tuir Konvensaun Jenebra nian hodi respeita no garante respeitu ba lei umanitáriu internasionál (IHL), inklui garante katak sira la halo transferénsia ba arma kontribui ba violasaun sira IHL nian,” ICRC hatete.

Suar no ahi sa'e ba lalehan hafoin atake aéreu Israel nian iha norte Faixa Gaza nian, hanesan haree hosi súl Israel nian, Kinta-feira, 24 Jullu 2025.Ohad Zwigenberg/AP
Suar no ahi sa’e ba lalehan hafoin atake aéreu Israel nian iha norte Faixa Gaza nian, hanesan haree hosi súl Israel nian, Kinta-feira, 24 Jullu 2025.
Ohad Zwigenberg/AP

Fransa hatete katak sei rekoñese ‘Estadu Palestina’.

Macron hatete katak nia sei halo anúnsiu ofisiál iha ONU iha fulan-Setembru. Starmer fó sinál ba apoiu britániku hanesan.

“Ami iha klaru katak estadu hanesan direitu inalienavel hosi povu palestinianu. Sesarfogu ida sei tau ami iha dalan ida ba rekoñesimentu hosi Estadu palestinianu ida no solusaun ida hosi Estadu rua ne’ebé garante dame no seguransa ba palestinianu no israelita sira”, Starmer hatete.

Prezidente fransés, Emmanuel Macron, hatete iha loron-kinta ne’e, “Esensial tebes atu harii Estadu Palestina, asegura nia viabilidade, no permiti, hodi aseita nia demilitarizasaun no rekoñese tomak Israel, hodi kontribui ba seguransa ema hotu nian iha Médiu Oriente”.

“Tenki iha sesárfogu imediatu, libertasaun hosi refén sira hotu, no ajuda umanitáriu maka’as ba povu Gaza nian. Presiza mós garanti desmilitarizasaun hosi Hamas, asegura no harii hikas Gaza”, Macron kontinua.

Israel kondena desizaun Fransa nian, ho Primeiru-Ministru Benjamin Netanyahu hatete, “Movimentu hanesan ne’e fó prémiu ba terror no risku atu kria prokuradór Iraun nian seluk, hanesan Gaza sai. Estadu Palestinianu ida iha kondisaun sira-ne’e sei sai hanesan fatin lansamentu ida hodi halakon Israel — la’ós atu moris iha dame. Mai ita sai klaru: Palestinianu sira la buka Estadu ida hamutuk ho Israel; envezde Israel.”

Feto ida ho labarik ida reajen hafoin identifika mate-isin hosi membru família ida iha ospitál Nasser, entre palestinianu sira ne'ebé mate iha atake israelita sira iha kampu refujiadu al-Mawasi no bairru leste sira Khan Yunis nian iha súl Faixa Gaza nian, iha loron 24 fulan-Jullu tinan 2025.AFP liuhosi Getty Images
Feto ida ho labarik ida reajen hafoin identifika mate-isin hosi membru família ida iha ospitál Nasser, entre palestinianu sira ne’ebé mate iha atake israelita sira iha kampu refujiadu al-Mawasi no bairru leste sira Khan Yunis nian iha súl Faixa Gaza nian, iha loron 24 fulan-Jullu tinan 2025.
AFP liuhosi Getty Images

Departamentu Estadu Estadus Unidus nian rejeita ideia katak Israel — no ho estensaun Estadus Unidus — arma ajuda ba Palestinianu sira iha Gaza iha tempu ne’ebé maka aumenta krítika hosi Nasoins Unidas no grupu umanitáriu.

“Konflitu umanitáriu ne’e iha Hamas nia ain, ne’ebé bele hakotu konflitu ne’e ohin hodi liberta refén no tau sira nia kilat”, hatete hosi porta-vós adjuntu hosi Departamentu Estadu nian, Tommy Pigott, iha loron-kinta ne’e.

Porta-vós Governu israelita nian, David Mencer, hatete katak “laiha hamlaha” iha Gaza, iha enkontru online ida iha loron-kuarta ne’e.

Mencer fó sala ba Hamas no bolu krize ai-han iha Gaza “falta ida ne’ebé maka halo hosi ema ne’ebé maka halo hosi Hamas”.

Pigott promove Fundasaun Umanitária Gaza ne’ebé hetan apoiu hosi Estadus Unidus—maski nia fatin distribuisaun iha área limitadu iha Gaza no grupu ajuda hatete katak fornesimentu sira ne’ebé fornese liuhosi GHF la to’o atu hatán ba nesesidade ne’ebé maka’as.

ONU no organizasaun ajuda sira seluk rekuza atu kolabora ho grupu, hodi fó razaun kona-ba preokupasaun kona-ba ninia transparénsia no imparsialidade polítika.

“Ida-ne’e liu 1000 liu dezde loron 27 fulan-Maiu bainhira Fundasaun Umanitária Gaza hahú fahe ai-han no ema sira hetan tiru bainhira tenta atu halibur ai-han iha sentru distribuisaun sira-ne’e ne’ebé Fundasaun Umanitária Gaza fahe, maibé mós bainhira iha ona konvoi  ONU nian no konvoi sira seluk ajuda nian ne’ebé tama iha Gaza no ema sira tenta atu sa’e kamiaun sira-ne’e no hetan tiru,”Ajith Sunghay, husi Gabinete Altu Komisariu Nasoins Unidas ba Direitus Umanus, hateten,(from the Office of United Nations High Commissioner for Human Rights).

“Ikusmai, saida maka ami haree ami halo maka entrega hahán besik millaun 90 ba Gaza durante zona funu nian, [no] abilidade atu entrega ajuda ne’e iha maneira ida ne’ebé la hetan saké hosi Hamas,” nia hatete.

“Ami hakarak haree rohan ida ba devastasaun ne’ebé akontese iha Gaza. Tanba ne’e maka ami haree ona kompromisu ida-ne’e hodi hetan ajuda ba ema sira ne’ebé presiza iha dalan ida ne’ebé la’ós armadu hosi Hamas. Kompromisu ne’e nafatin. Ne’e hanesan kompromisu ida hosi Prezidente [Donald] Trump no Sekretáriu [Estadu [Estadu] Marco] Rubio. Tanba ne’e maka ami apoia Fundasaun Umanu Gaza,” Pigott hatete.

Pigott hatete katak administrasaun kontinua husu ba “entidade sira seluk atu aumenta serbisu liuhosi mekanizmu ida-ne’e hodi bele entrega ajuda ba povu Gaza nian lahó hetan na’ok hosi Hamas.”

Ema liu 1.000 maka mate mós tanba tiruteiu izraelita nian besik fatin sira distribuisaun ajuda nian iha Gaza (killed by Israeli gunfire), haktuir hosi Nasoins Unidas. Maioria hosi sira-ne’e maka opera hosi GHF, ne’ebé loke nia fatin distribuisaun ajuda nian iha loron 27 fulan-Maiu.

Forsa Defeza Israel nian hatete iha komunikadu ida iha inísiu fulan ida-ne’e  (earlier this month), nia tropa sira tiru besik ema-lubun “hodi hasai ameasa imediata ne’ebé maka hamosu ba sira”, maski la espesífiku.

Responsável israelita akuza kleur ona Hamas prende sasán umanitáriu no fa’an hodi finansia atividade militante nian. Hamas nega alegasaun sira-ne’e.

Hosi: Nadine El-Bawab and Shannon K. Kingston, ABC Australia

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

error: Content is protected !!