INTERNASIONAL, (LIBERDADETL.com) — Timor-Leste, ne’ebé dezde fulan-Dezembru kaer ona prezidénsia rotativa hosi Komunidade País sira Lian Portugés (CPLP) nian, fó sai ohin kona-ba kanselamentu ba misaun boa ofisina organizasaun luzófona nian iha Guiné-Bissau, ne’ebé hanoin atu hala’o iha loron 18 to’o 21 fulan-Fevereiru.
Anúnsiu ne’e mosu iha kontestu laran-taridu entre governu Guiné-Bissau ho autoridade timoroan sira.
Iha loron-kuarta liubá, hafoin reuniaun ida ho Prezidente Ramos Horta, xefe Governu timoroan konsidera katak destabilizasaun militár iha Guiné-Bissau iha fulan-Novembru hatudu katak nasaun “hanesan Estadu falladu ida” no subliña katak nasaun ne’e nesesáriu iha termu dezenvolvimentu demokrasia no direitu ema nian.
Xanana Gusmão rekorda mós katak hafoin golpe Estadu 2012, Timor-Leste fó apoiu ba Guiné-Bissau durante tinan balun hodi organiza eleisaun.
“Ami ba ajuda monta sistema tomak, nomeadamente CNE, atu hala’o eleisaun demokrátika dahuluk iha Guiné-Bissau. Maibé hafoin ida ne’e, atu fila agora ho golpe militár ka golpe Estadu, ami la ko’alia ona kona-ba Estadu frájil, ami ko’alia kona-ba Estadu falladu,” deklara xefe Governu timoroan.
Ezekutivu guineense hatán ba liafuan ne’e iha komunikadu ida iha loron-kinta ne’e.
Tuir Ministériu Negósiu Estranjeiru guiniense, “deklarasaun revela falta dignidade no pozisaun polítika no morál” hosi parte Xanana Gusmão “hodi avalia realidade institusionál” nasaun nian.
“Xanana Gusmão, hanesan mós José Ramos-Horta, iha istória polémika públika ne’ebé hafraku autoridade ne’ebé sira ko’alia kona-ba governasaun Estadu seluk nian”, akresenta komunikadu governu.
Bissau konsidera katak “susar atu komprende” oinsá maka figura hosi perfil ne’e asumi responsabilidade lideransa niAN iha organizasaun hanesan Komunidade hosi País sira Lian Portugés nian (CPLP).
“Guiné-Bissau la aseita tentativa ruma ba umillasaun públika, estigmatizasaun polítika ka deskualifikasaun institusionál, liuliu bainhira mai hosi Estadu-membru CPLP nian”, haktuir mós Governu guiniense.
Desde destabilizasaun iha loron 26 fulan-novembru tinan 2025, Timor-Leste sai hanesan lian ida ne’ebé maka’as liu iha CPLP nia laran hodi adota medida hodi marka nia rejeisaun ba golpe Estadu.
Timor-Leste kaer prezidénsia rotativa hosi CPLP iha baze provizóriu dezde fulan-Dezembru, hodi troka Guiné-Bissau, ne’ebé lidera ona bloku ne’e dezde fulan-Jullu.
Hafoin militár kaer ukun, divórsiu entre autoridade guiniense foun no membru seluk CPLP konsuma iha loron balun nia laran. Mezmu antes hetan suspensaun formál hosi organizasaun, Guiné-Bissau suspende nia atividade iha komunidade nia laran iha fulan-Dezembru nia klaran.
Diskute iha tempu naruk nia laran, pratikamente dezde tempu destabilizasaun militár, ikusmai marka ona data ba misaun good offices CPLP iha semana ida-ne’e.
Iha loron 11 fulan-Fevereiru, Prezidénsia timoroan fó sai ona nia intensaun hodi haruka delegasaun ida ho ema na’in 15 hosi Angola, São Tomé no Prínsipe, no Timor-Leste ba Guiné-Bissau entre loron 18 no 21 fulan-Fevereiru.
Misaun ne’e, ne’ebé atu lidera hosi ministru Defeza timoroan, Donaciano Rosário Gomes, iha ajenda enkontru ho ministru Negósiu Estranjeiru no Koperasaun Guiné-Bissau, ho Altu Komandu militár, ho sosiedade sivíl, no ho entidade sira seluk.
Fontes: www.rfi.fr











