NASIONAL, (LIBERDADETL.com) — Parlamentu Nasionál, liu husi Sesaun Plenáriu Ordináriu iha loron 9 fulan marsu tinan 2026, Deputadu sira aprova iha final global ho votus unanimidade ba Projetu Lei nº 8/VI(2ª) – Lei Baze ba Edukasaun Pré-eskolar, Ensinus Básikus, e Sekundáriu, Mobilidades Especiais ba Edukasaun Eskolar, Edukasaun Extraeskolar no Formasaun Profissional, no revoga Lei nú 14/2008, loron 19 fulan outubru.
Lei Baze Edukasaun, ho a favor 56, kontra 0, no abstensaun 0.
Depois de aprovasaun, iha intervensaun ikus husi Ministra Edukasaun nian hateten, lei ne’e liu husi prosesu ida naruk, Ministériu Edukasaun hamutuk ho Komisaun G hala’o diskusaun no apresia ba Projetu Lei refere no ba prosesu debate ne’ebé lao ho diak, “Hau hakarak hato’o hau nia apresiasaun boot teb-tebes ba Prezidente Komisaun G ho membru sira hotu ho pasiensia tebes ho dedikasaun tomak ho atensaun no ho paixaun tomak ba edukasaun, hatudu duni valor ida nebe hakarak lori edukasaun ba oin.
IX Governu Konstitusionál nia kompromisu maka ‘labele husik labarik ida iha kotuk’, ho ida ne’e, Ministeriu edukasaun kontinua buka meius hotu-hotu tuir evolusaun edukasaun iha mundu ne’e atu estudante hotu-hotu bele hetan susesu escolar” dehan Ministra.
Alénde ne’e, Mesa anúnsiu admisaun no hatun ba Komisaun Asuntu Konstitusional no Justisa (Komisaun A), Projetu no Proposta Lei sira mak hanesan: Projetu Lei nú 15/VI (3ª) – Kria Orden Advogadus no Aprova respetivu Estatutu: Proposta Lei nú 27/VI(3ª) – Kria Orden Advogadus Timor-Leste no aprova respetivu Estatutu; Proposta Lei Rejime Jeral Kontraordenasoens.
Nune’e mos ba Komisaun Negosiu Estranjeiru, Defeza no Seguransa (Komisaun B), Proposta Rezolusaun nú 51/VI(3ª) – Ratifika, ba Adezaun Tratadu Extradisaun ASEAN nian.
Iha períodu antes orden du dia, Komisaun Infraestrutura (Komisaun E), Reprezenta husi Prezidente Komisaun, Deputadu Marcos Xavier, no Relatora, Deputada Irene Gonzaga Sarmento, hato’o relatóriu no Pareser husi vizita fiskalizasaun ne’ebé realiza ona iha Munisipiu Manatuto.
Hafoin kontinua ho deklarasaun polítika husi Bankada Parlamentar FRETILIN kona-ba impaktu husi konflitu iha mediu oriente entre nasaun Estadus Unidus, Israel no Iraun ne’ebé sei afeta ba necessidade nasaun Timor-Leste nian; no husi Bankada KHUNTO koalia kona-ba preokupasaun husi Komunidade husi Munisipiu Ermera, Postu Administrativu Letefoho, Suku Katrai Karaik hasoru ameasa ne’ebé kauza husi udan no anin boot hodi hamosu erosaun no inundasaun hodi asesibilidade komunidade nian ba ospital, igreja, eskola no merkadu.
Iha intervensaun diversas, Deputadu sira aprezenta problema sira iha area saude, edukasaun, infraestrutura bazika, segurança sosial no alimentar no problema sosial sira seluk ne’ebé presiza atensaun husi Governu no Instituisaun relevante sira.
Sesaun plenária ne’e, prezidi husi Prezidente Parlamentu Nasionál, Maria Fernanda Lay, akompañia husi membru Meza sira, ho prezensa husi Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares ho nia komitiva.
Fontes: Media Parlamentu Nasional











