OPINIAUN PÚBLIKU, (LIBERDADETL.com) — Nasaun República Democrática de Timor-Leste (RDTL) molok sai nasaun ida, ema barak terus, ema barak mate no fakar ran ba rai doben RDTL ida ne’e no to’o agora heroi balu ne’ebé mate ninia rate no ruin buka hela tan. Labele halimar ho soberania ka Estado ida ne’e, ne’ebé lider sira luta hamutuk ho povu sira luta kleur hodi hari’i Timor-Leste ninia ukun rasik-an.
Tamba ne’e nasaun RDTL depois ukun rasik-an, hari’i ho nia lei rasik no lei mak sei regula sidadaun nasional no sidadaun Internasional sira ne’ebé kontra lei. Iha país Timor-Leste sidadaun ida la as liu iha lei nia leten komesa husi orgaun soberania Presidente Republika, Parlamentu Nasional, Governu no Tribunal hotu-hotu iha lei nia okos.
Signifika katak sidadaun ida ne’ebé servisu iha instituisaun ruma, servisu la ho profesional tenke halo investigasaun klean no halo mos sansaun ruma maka’as ka muda pesoál ne’ebé servisu instituisaun refere ba fali fatin seluk. Timor-Leste la’os Estado de Homem maibé Timor-Leste Estado da Lei.
Problema ne’ebé akontese iha loron 27 fulan Janeiru tinan 2026 liubá, no foin dadaun fulan Fevereiru ema hotu hakfodak video ida viral los iha midia sosial feto ida husi nasaun Indonesia, haruka parte pesoál Servisu Migrasaun ho naran inisial (O) halo nia liu pasa hakat fronteira bainhira feto ne’e nia passaporte mate hela.
Akontesimentu ida ne’e iha liña fronteira terrestre Motain-Batugade, Timor-Leste ho Atambua-Republik Indonesia nian. Sidadaun estranjeiru se deit maka hakarak hakat tama no sai liña fronteira nasaun República Democrática de Timor-Leste ida ne’e ho nasaun vizinhu Republik Indonesia, sidadaun estranjeiru refere passaporte tenke halo moris. Husu ba sidadaun estranjeiru sira hotu-hotu tenke respeitu Timor-Leste nia lei sira ne’ebé vigor iha país ida ne’e, hanesan Lei No.11/2017 kona-bá Lei Imigrasaun ho Azilu. (Fontes):https://timor-leste.gov.tl/?cat=31&lang=tp.&https://timor-leste.gov.tl/wp-content/uploads/2021/03/SERIE_I_NO_20.pdf.
Tuir mai esplikasaun Lei No.11/2017, Lei de Migração e Asilo, iha Artigu 110 Direito de entrada e saída:
(1). Tem direito à entrada em território nacional qualquer pessoa que, mediante a apresentação de documento de identidade emitido pelas autoridades da RDTL, prove ser nacional da RDTL ou que, sendo estrangeiro, reúna todos os requisitos previstos no presente diploma para entrar no país.
(2). Têm direito a sair do território nacional todas as pessoas sobre as quais não recaia qualquer ordem ou restrição emitida nos termos da lei.
(3). Para efeitos do número anterior, os tribunais são exclusivamente competentes para a aplicação de medidas que proíbam a ausência do território nacional nos termos da lei, devendo comunicar esse facto ao serviço público responsável pela migração.
Ho akontesiemtnu iha leten, tuir hakerek na’in nia hare no observasaun katak diak liu investiga mak pesoál Servisu Migrasaun ne’ebé servisu iha liña fronteira terrestre Motain-Batugade. Pergunta mak ne’e, tamba sa pesoál Servisu Migrasaun fasilita sidadaun estranjeiru feto ida ne’e, nia passaporte mate mos, obriga hakat tama mai no hakat sai iha liña fronteira terrestre Timor-Leste?.
Pesoál Servisu Migrasaun ne’ebé servisu iha ne’ebá ne’e, lolos ne’e viola tiha ona Lei No.11/2017 kona-bá Lei Imigrasaun ho Azilu nia no Decreto-Lei oan balu sira seluk no ida ne’e hafraku soberania República Democrática de Timor-Leste nia naran iha mundu. Husu ba Diretora Ezekutiva Servisu Migrasaun, Superintendente Chefe Polícia, Natercia Martins atu halo lalais intervensaun no halo investigasaun pesoál Servisu Migrasun ne’ebé servisu iha liña fronteira terrestre Motain-Batugade ne’ebá nian.
República Democrátia de Timor-Leste nakloke ba nasaun hotu-hotu se deit maka hakarak visita tama mai iha Timor-Leste hanesan Turista, trabalhador ruma, halo negosiu ruma, servisu Conseladu iha embaixada sira. Liu husi Aeroportu Internasional Presidente Nicolau Lobato Díli, liña fronteira terrestre no portu entrada sira iha portu Tibar, mariña no lalehan.
Importante maka sidadaun estranjeiru refere tenke iha identidade kompletu no klaru katak ninia passaporte validu hetan kuiñesimentu husi sira nia Embaixada ida-idak nian no reprezenta Conseladu sira seluk husi sidadaun estranjeiru nasaun ida-idak nian.
Sequandu passaporte besik mate, tenke cek antes molok tama no sai iha pontu entrada sira iha liña fronteira nasaun ida-idak nian. Kuandu parte seguransa Servisu Migrasaun hare katak sidadaun estranjeiru refere ninia passaporte mate ka la validu ona, diak liu labele halo liu ka pasa iha liña fronteira terrestre ka iha Aeroportu kada nasaun ida-idak.
Iha sorin seluk, hanoin balu husi organizasaun Sosiedade Sivil Diretur Ezekutivu Fundasaun Mahein-FM (2026), Sr. Nelson Belo deklara katak “durante hala’o monitorizasaun nota mosu irregularidade barak la’os akontese deit iha Serbisu Imigrasaun, maibé mos akontese iha instituisaun Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL), inklui Servisu Nasional Intelejensia (SNI) nian. Ho kazu akontese irregularidade iha Servisu Migrasaun nian, husu ba Governu tempu ona atu halo reforma ba asuntu institusional no reforma ba iha rekursu umanu nian, tantu iha PNTL nomos Servisu Migrasaun nian”.
Hanoin seluk mos, husi Diretur Ezekutivu HABADA-Hali Ba Dame (2026), Sr. Abel Amaral katak “kazu ne’ebé oras ne’e sai polémika ho sidadaun feto ne’ebé ultra pasa ho passaporte mate ne’e parese la’os foin akontese. Servisu Migrasaun ne’e servisu ida ne’ebé esensial tamba fronteira hanesan odamatan bo’ot ba ita nia nasaun Timor-Leste no ba mundu ho akontesementu foin dadaun soke bo’ot ida hasoru soberania Timor-Lesta nian”.(Fontes):https://timorpost.com/parlamntu-nasional/tp-61272/rekomenda-urjente-altera-lei-imigrasaun/&https://loluwari.tl/2026/02/24/habada-konsidera-sidadaun-indonezia-ultrapasa-bebeik-ona-ho-pasaporte-mate/.
Iha parte seluk, husi Diretora Ezekutiva Servisu Migrasaun dehan katak “Ha’u apresia tebes komunidade nia konxiénsia pro ativu no envolvimentu konstrutivu kona-bá deskonfiansa ba aktus iregularidade ne’ebé prátika ona husi ita nia agentes Servisu Migrasaun iha fronteira ne’ebé dadauk ne’e viral iha mídia sosial. Ita-bo’ot nia vijilansia mak save atinjimentu ba ami nia objetivu prinsipal atu hadia performansia servisu ne’ebé profesional.
Tamba ne’e ha’u agradese ba ita-bo’ot nia dedikasaun kontinua hodi apoia hadiak atendementu servisu sira migrasaun nian ho responsável no transparente. Ha’u sei toma atensaun ho seriu hodi halo investigasaun ba aktus ne’ebé komete ona husi oknum mensiona tuir lei nia haruka.” Diretora Ezekutiva Servisu Migrasaun, Superintendente Chefe Policia, Natercia Martins. (Fontes):https://liberdadetl.com/reforma-total-serbisu-imigrasaun-ho-seriu-diak-liu-fo-kompetensia-ba-f-fdtl/&https://neonmetin.info/buletin/2026/02/23/servisu-migrasaun-sei-investiga-ofisial-migrasaun-neebe-fasilita-sidadaun-indonesia-ultrapasa-ho-passaporte-liu-prazu/
Lidun seluk, hakerek na’in ladun konkorda ho membru Parlamentu Nasional (PN) nia hanoin katak hakarak rekomenda ba Governu liu husi Ministériu Interior atu halo alterasaun urjente ba Lei Imigrasaun ho Azilu. Prezidente Komisaun A trata asuntu Konstituisaun no Justisa, Deputadu Natalino dos Santos levanta kazu fronteira terrestre Batugade, liu husi sesaun prenaria Parlamentu Nasional.
“Importante iha plenaria ida ne’e, ha’u hakarak levanta akontesimentu iha fronteira Batugede, tan ne’e, sujere ba Governu halo alterasaun ba Lei Imigrasaun ho Azilu. Tanba akontesimentu ne’e prezudika imagem Estadu Timor-Leste,” intervein iha plenaria, Parlamentar. (Fontes: Mídia Timor-Post, loron 24/02/2026).
Hakerek na’in, la konkorda tamba Lei Imigrasaun ho Azilu ne’e diak ona ba ema estranjeiru sira ne’ebé hakarak visita iha Timor-Leste. Diak liu mak Ministériu Interior no Ministeriu Defeza halo formasaun mak barak ba membru Servisu Migrasaun sira, Unidade Patrulamentu Fronteira (UPF), membru Unidade Polisia Maritima sira, membru F-FDTL sira, ALFÂNDEGA sira ne’ebé servisu iha liña fronteira sira no Aeroportu Internasional Presidente Nicolau Lobato Dili, portu mariña no aero lalehan sira.
Razaun país Timor-Leste involve membru organizasaun iha nasaun lubuk ida hanesan Organização das Naçõens Unidas (ONU), Comunidade dos Países de Lingua Portuguesa (CPLP), G7+ no Association of South East Asia Natioin (ASEAN).
Ikus liu, konkluzaun ba membru pesoál Servisu Migrasaun ne’ebé komete irregularidade balu hodi sidadaun estranjeiru feto ida pasa hakat fronteira ba nasaun seluk, bainhira sidadaun estranejiru ne’e ninia passaporte mate tiha ona.
Lei No.11/2017, Lei Imigrasaun ho Azilu iha ne’ebá koalia klaru katak direito entrada e saída, iha teritoriu nasional kualquer pesoál sidadaun estranjeiru ida-ida aprezenta dokumentu identidade ba autoridade seguransa RDTL nia hodi asesu mai país Timor-Leste.
Ba futuru membru pesoál hotu-hotu ne’ebé koloka iha Servisu Migrasaun ne’ebé servisu iha pontu entrada sira tenke cek point didiak molok sidadaun estranjeiru refere haruka liu liña fronteira ka hakat tama mai liña fronteira terrestre ka iha Aeroportu Internasional sira. Se quandu halo beibeik, ida ne’e estraga imagem at nasaun soberania Timor-Leste iha mundu.
Sujestaun mos ba IX Governu Konstitusional ne’ebé lidera husi Primeiru Ministru (PM), Sr. José Alexandre Kay Rala Xanana Gusmão, liu husi Ministériu Interior no Ministériu Defeza halo treinamentu uluk ka halo formasaun uluk molok atu koloka membru pesoál Servisu Migrasaun, membru ALFÃNDEGA, membru Servisu Nasional Intelejensia (SNI), Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) iha Unidade Patrulamentu Fronteira (UPF), bele mos membru FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) hodi koloka iha pontu entrada sira.
Tamba Timor-Leste nia liña fronteira terrestre laos deit iha munisipiu Bobonaro-Motain, Batugade, maibé iha mos iha munisipiu Covalima-Salele no Oecusse-Ambeno, ne’ebé vizinhu ho nasaun Republik Indonesia.
Artigu ida-ne’e la reprezenta instituisaun ne’ebé hakerek-na’in haknar-an ba, maibé artigu ida-ne’e opiniaun pesoál. Hakerek-na’in: Alumni: Universidade da Paz (UNPAZ)-Direito Criminal no Instituto Superior Cristal (ISC)-Sociologia. Iha sujestaun ruma bele haruka iha email: vicentemoises0782@gmail.com ou liga +670 75320690.











